Search results for "sociāli emocionālā veselība"
showing 6 items of 6 documents
Jauniešu sociāli emocionālās veselības rādītāju saistības ar tiranizēšanas pieredzes rādītājiem
2020
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistības un atšķirības starp sociāli emocionālās veselības rādītājiem un tiranizēšanas pieredzes rādītājiem skolā ejošo jauniešu vidū. Pētījumā piedalījās 223 (N=223) 9.-12. klašu skolēni, no kuriem 162 (72,6%) sieviešu dzimtes pārstāves un 61 (27,4%) vīriešu dzimtes pārstāvji, respondenti vecumā no 14-22 gadiem (M=16,98). Aptauju aizpildē piedalījās vairākas Latvijas vidusskolas, 50 (22,4%) devītklasnieki, 57 (25,6%) desmitklasnieki, 23 (10,3 %) vienpadsmitklasnieki un 93 (41,7 %) divpadsmitklasnieki. Visi 223 respondenti pēc aptaujas aizpildes tika sadalīti atbilstošajās apakšgrupās- upuris 25,56% (n1=57), upuris/tiranizētājs 33,63% (n2=75), 5,…
Uztvertā skolas klimata, sociāli emocionālās veselības un sociālās un emocionālās kompetences savstarpējās saistības pusaudžu vecuma grupā
2020
Pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt savstarpējās saistības starp uztverto skolas klimatu, sociāli emocionālo veselību un sociāli un emocionālo kompetenci pusaudžu vecuma grupā, un tika pētīts, kādi uztvertā skolas klimata faktori prognozē sociāli emocionālo veselību un sociālo un emocionālo kompetenci pusaudžu grupā, kā arī veikta atšķirību izpēte uztvertā skolas klimata, sociāli emocionālās veselības un sociālās un emocionālās kompetences rādītājos zēnu un meiteņu grupā. Pētījumā piedalījās 310 7.–9. klašu skolēni no 4 Latvijas skolām. Pētījuma dalībnieki bija vecumā no 12 līdz 15 gadiem (vidējais vecums M = 13,76; SD = 0,87), no tiem 159 (51,29%) ir zēni un 151 (48,71%) –…
Sociāli emocionālās veselības rādītāju sakarības un atšķirības dažādās pusaudžu un jauniešu grupās
2020
Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības Maikla Dž. Furlonga sociāli emocionālās veselības koncepta ar metakonstruktu Covitality – kopējo sociāli emocionālās veselības faktoru (SEV faktoru) starp tādiem faktoriem kā dzimums, vecuma grupa, apmācības valoda un vide. Pētījumā kopumā piedalījās 593 Latvijā dzīvojoši respondenti vecumā no 11-19 gadiem. No kopējās izlases (N=593) pētījumā piedalījās 318 pusaudži (M= 13.01, SD= 0.84), no tiem 151 zēni un 167 meitenes, un 274 jaunieši (M=15,85, SD= 1.02), no tiem 132 zēni un 142 meitenes. Lai mērītu jauniešu garīgās veselības pozitīvos aspektus, tika izmantota Sociāli emocionālās veselības aptauja (Social …
Agrīnā pusaudzības vecumposma skolēnu sociāli emocionālās veselības rādītāju izmaiņas dzīvesspēka un stipro pušu intervences programmā
2018
Galvenais pētījuma mērķis bija izstrādāt un realizēt dzīvesspēka un stipro pušu intervences programmu agrīnā pusaudzības vecumposma skolēniem eksperimentālā grupā (N=19; M=11,3; zēni n=12, meitenes n=7), un salīdzināt SEV faktora rezultātus pirms un pēc intervences programmas ar skolēniem kontrolgrupā (N=19; M=11,2; zēni n=6, meitenes n=13). Testēšana notika divos posmos – pirms un pēc intervences programmas, izmantojot “Sociāli emocionālās veselības aptaujas” testu pusaudžiem (Furlong, 2015; adapt. Kņaze, 2017), kā instrumentu dzīves kvalitātes izpratnei un to panākumu un labklājības prognozēšanai gan tagadnē, gan tālākajā dzīvē. Skolēniem tika pasniegtas 11 intervences nodarbības, attīsto…
Pusaudžu sociāli emocionālās veselības un skolas trauksmes rādītāju sakarības
2019
Bakalaura darba tēma: “ Pusaudžu sociāli emocionālās veselības un skolas trauksmes rādītāju sakarības”. Darba mērķis: noskaidrot sakarības starp pusaudžu sociāli emocionālo veselību un skolas trauksmes līmeni. Pētījuma jautājums: vai pastāv sakarības starp pusaudžu sociāli emocionālo veselību un skolas trauksmes līmeni? Metode: kvantitatīvais pētījums, kurā piedalījās 78 respondenti – pusaudži vecumā no 14 – 16 gadiem. Izmantotais instrumentārijs: sociāli emocionālās veselības aptauja (Social Emotional Health Survery) (Furlong, 2014; aprobācija latviešu valodā, Timofējeva 2016; Kņaze, 2017) un skolas trauksmes tests (Childrens Scchool Questionniere) (Philips,1978; tulkojums latviešu valodā …
Uztvertais skolotāju atbalsts, sociāli emocionālais distress un sociāli emocionālā veselība 14-17 gadus veciem jauniešiem
2020
Šī pētījuma ietvaros tika veikta uztvertā skolotāju atbalsta, sociāli emocionālā distresa un sociāli emocionālās veselības sakarību un atšķirību izpēte, izmantojot psiholoģiskās veselības duālo faktoru modeli, kura ietvaros psiholoģiskās veselības pozitīvie un negatīvie aspekti tiek pētīti kombinēti, veidojoties četrām psiholoģiskās veselības apakšgrupām: plaukstoši jaunieši (zemi distresa simptomi un augsti psiholoģiskie resursi), trausli jaunieši (zemi distresa simptomi un zemi psiholoģiskie resursi), simptomātiski, bet apmierināti jaunieši (augsti distresa simptomi un augsti psiholoģiskie resursi) un satraukti jaunieši (augsti distresa simptomi un zemi psiholoģiskie resursi). Pētījumā pi…